aina - vilciena vagons, tās vietas, kur ir trīs sēdekļi un pretī divi. sēžu tur, kur ir trīs sēdekļi, tālākajā vietā no loga, pa vidu somas un pie loga puisis ar swoopy emo matiem. pretī, kur divi sēdekļi, pie loga nolikta soma un blakus somai vīrietis. vilciens izbrauc no stacijas 'zasulauks'.
puika ar emo matiem nepārtraukti piekārto savus salakotos matus un cenšas uzlabot atspulgu. manuprāt, nesanāk. tad pēkšņi manu uzmanību pievērš vīrietis ar androīdo telefonu, kurš, kā jau visi tagad vilcienos, aizņem laiku ar spēlīšu spēlēšanu. pamanu tārpiņu (nu, to mazo zaļo kas tādos garos pavedienus karājas no kokiem), kurš līgani liecas viņa virzienā. vīrietis noķer tārpiņu. domāju - nu gan, tūlīt noķers un nometīs. nekā! vīrietis paņem to un uzliek uz telefona sāna malas, lai tas rāpo. tā nu tārpiņš rāpo, rāpo un tiek uzlikts uz ekrāna. visu atlikušo ceļu līdz bulduriem tas bija vienīgais, ko viņš darīja, tomēr nedrīkst aizmirst arī par emo puiku. turpinu vērot viņu, jo vērot vīrieti, kurš spēlējas ar tārpiņu ir savādi, tāpēc labāk taču tomēr izlikties, ka pievēršos logam. viņš atkal jau kārto matus, bet šoreiz tā savādi, it kā kasītu aiz auss. nē - viņš rauj ārā matu. ziniet, to sāpīgo matu, kad kādam grib parādīt, cik tas garš? jā, lūk tā viņš rāva ārā vienu matu. labi, neko daudz nedomāju, lai jau rauj, ja grib. uz desmit sekundēm patiesi pievērsos skatam aiz loga, kad pavēros atpakaļ, viņš kaut ko darīja ar matu. skatos, skatos - tik tiešām, žilete! mani pārņēma tik ļoti liela neizpratne par vēlmi izrādīt savu personību, izvelkot reāli asu ieroci vilcienā. tā nu viņš centās un centās pārgriezt matu, kamēr tas pārplīsa. ļoti lielas cerības liku uz to, ka viņš to pašu nedarīs ar roku un tikai neizmēģināja tā asumu, kā samuraji to dara ar saviem zobeniem. pāris reizes viņš pārbrauca pār šķietami neskarto roku, nenodarot nekādu kaitējumu, un ielika to atpakaļ.
paskatoties uz šo atpakaļ, joprojām neizprotu, kā sagadījos vienos pretīmesošajos sēdekļos ar šīm personām. ja pat katrs garāmgājējs ir cilvēks, kurš mums jāredz, tad viņi bija kas vairāk par garāmgājējiem. bet kāpēc? es mulstu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru