nu, kas tas ir, ka cilvēku attiecības pat vienā brīdī nelīdzinās nevienam filmu scenārijam, kādam izņēmumam taču jābūt?
da nē, muļķības.
vienkārši tāds super dhoo facepalm par manu dzīves uztveri un to, ka, lai kā es gribētu vai negribētu - pazaudēšu.
aizbēgt no sava prāta gribu es, jo man riebjas, kā domāju.
un kāpēc, kāpēc, kāpēc, kāpēc, neviens nahuj nevar nostādīt pie savām prioritātēm mani?
man ārprātīgi zabej vilšanās. visnepatīkamākā vilšanās jau ir sevī, tas arī to visu padara ahūnu.
brīdī, kad uzzinu savu 'viens no vairākiem' statusu man automātiski ieslēdzas aizsargreakcija kā kaķim pret putekļu sūcēju un labā roka paņem karoti, kreisā - nutellu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru