atkarība -as, s.; parasti vsk.
1. Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā. 
Fiziska jeb somatiska atkarība — izteiktas abstinences parādības (piem., depresija, sirdsdarbības traucējumi, vemšana, pat nāve), ja pārtrauc lietot atkarību un pierašanu izraisošas vielas.
Medikamentozā atkarība — stipra tieksme pēc atkārtotas medikamentu (visbiežāk neirotropo līdzekļu) lietošanas eiforijas radīšanai.
Psihiskā atkarība — emocionāla diskomforta depresijas rašanās, ja pārtrauc vielas ievadīšanu
grūti rakstīt par atkarību, jo to veidi ir tik daudz.
daudz veidu kā varam palikt atkarīgi un daudz no kā izvēlēties, kas būs mūsu atkarība.
attiecības, zāles, sāpes, draugi, nauda, vara, uzmanība, mīlestība, ēdiens, prieks, smiekli un viss pārējais, kas mums katram rada vēlmi to darīt vai piedzīvot vēlreiz, vai pat negribot pieņemt faktu, ka no tā nevaram atteikties.
laikam jau šoreiz būtu visvieglāk rakstīt par savu atkarību.
vieglprātīga uzticēšanās nepareizajiem cilvēkiem.
tieksme uzticēties tiem, kurus pat nepazīstu. tā ir tāda lieta, par kuru man galīgi nepatīk runāt. no 60 cilvēkiem tev, visticamāk, būs tikai viens, kuram varēsi stāstīt visu.
man nav grūti uzticēties tikko iepazītam cilvēkam, bet, ja vienu reizi tā tiek, viegli sakot, ''uzmesta'', tad diez vai atgriezīsies.
atradu labu izgriezumu no tamblera neskaitāmajiem sirdi skarošajiem attēliem -
tieši tā kā tur ir rakstīts arī notiek. man, piemēram, ir pilnīgi vienalga, kad saka '' nu bet tā taču bija viena reize''. nē, mīļais draugs, tā bija tava iespēja pierādīt, ka starp mums ir abpusēja uzticība.
ziniet, ja es pat neuzticos savai mammai, tad tie cilvēki uz kuriem paļaujos ir tie, kurus cienu līdz sirds dziļumiem un stāstu visu.
vienā kulturoloģijas stundā ar klasesbiedru sanāca labs salīdzinājums : iedomājies, ka esi ezītis un viņam iebaksta. ko viņš dara? saraujas, izlaiž adatas un atkal atbrīvosies, kad būsi aizgājis.
tā redzu sevi un koks ir cilvēki ,kuri to pazaudē. tas ir tik vienkārši.
es to uzskatu par savu atkarību, jo tas rada zināmas sāpes un diskomfortu, pie kā pati esmu vainīga. man nevajadzētu tik vieglprātīgi pret visiem izturēties ar lielu draudzību un stāstu stāstīšanu, bet tā nu ir sanācis, ka pati pielaižu pārāk tuvu, bet beigās saņemu dūrienu sirdī no cilvēka, kura negaidīju un nazis pašai jāizvelk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru