izdomāju baigi interesanto ierakstu veidošanas paņēmienu

  izvēlos vienu vārdu un par to rakstu šeit, lai būtu aktīvāk arī lasītājiem, tad komentāros var atstāt vārdu, kuru jūs vēlētos, lai mēs apspriestu mūsu netradicionālajā spriešanas veidā.

šīs dienas interesantais vārdiņš būs eiforija.

eiforija -as, s.

1. Objektīviem apstākļiem neatbilstoša bezrūpība, pacilāts garastāvoklis, bezdarbīgums, apmierinātība ar sevi un citiem (pārsvarā slimības izpausmes).

Augstuma eiforija — cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība).

slimība vai veselība, bet eiforiju laikam ir pieredzējis ikviens.

kaut vai tajos brīžos, kad vecāki nopērk to, ko visvairāk vēlies. vai arī tu aizej uz savas mīļākās grupas koncertu un izej cauri kādām 5 fāzēm, līdz izskaties garīgi nelīdzsvarots.

man tas izpaudās tā:

1. emocijas samainītas vietām (kad jādusmojas - smejos un otrādāk), vienaldzība pret negatīvo

2. atteikšanās noticēt, ka tas notiek šodien

3. histēriska smiešanās, sajūta, ka iesi piedzēries, skandināšana, ka esi laimīgs apkārtējiem

4. centieni novērst uzmanību no acīmredzamā, meklējot izeju īkšķu cīņās

5. blenšana vienā punktā un viena vārda nepārtraukta atkārtošana

neņemot vērā, ka sajūta kulminācijas punktā (grupa iznāk uz skatuves) līdzinājās tam, ka tūlīt došu dzīvību valim vai jebkuram citam jūras iemītniekam, jo pieņemu, ka tad manas acis būtu tik pat milzīgas, skatuves mala tik pat saskrāpēta, abas annas tik pat pārsmējušās par mani un es pati tik pat pārbijusies, tad biju tādā garīgajā stāvoklī, ka lielāko daļu neatceros. tikai jušana pēc tam bija tāda, ka esmu izsmēlusi visas emocijas, kas sakrājušās manā organismā līdz pēdējam un piedzemdējusi vismaz  piecus zilos vaļus, trīs haizivis un varbūt pāris delfīnus arī.

beigu fāzē atlika vien sēdēt ar zināmu bezspēku un laimes hormonu organismā, kas aizvietoja visas emocijas, kas bija izgājušas ārā apmainoties ar tām un atstājot mani pārpildītu ar laimi.

bet tagad esmu vīlusies, ka šī grupa paliek ar vien slavenāka. ne jau es negribu, lai viņiem veicas, bet man labāk patika, kad viņu video bija mazāk par 1000 skatījumiem, pirmajā rindā vēl bija brīvas vietas un viņi paši nāca skaņot savus instrumentus.
taču tas vairs nav par mūsu šīs dienas tēmu. līdz nākamajai reizei kādā no šiem segmentiem(?), ja tādi vēl būs.