stulbais skolas režīms. lai gan to es saku, piedzīvojot tikai otro skolas dienu. kas patiesībā bija pirmā skolas diena, jo, pirmajā septembrī tā laikam skaitās zinību diena. uuuuun baigais ''režīms'', ja visās stundās skolotāji stāsta par savu vasaru.
bet ko tad es, es jau neko.
stulbais ir tajā, ka es reāli gribu gulēt jau tagad (20:32) un man tas nepatīk. lai gan nesūdzos par to, ka varu piecelties pirms modinātāja, izgulējusies. ja rīts sākas ar vilcienu 7:25, tad tas ir liels sasniegums.
mūsu klases audzinātāja laikam noskatījusies un salasījusies ''Secret'' izdevumus latviešu valodā, vai angļu valodā, vai arī filmu, vai pieaugušo, vai jauniešu izdevumu, bet kaut ko viņa ir no tā paņēmusi sev. vienkārši, ko. mums bija uz lapiņām jāraksta un jāliek aploksnē trīs lietas, ko vēlamies (jāraksta tagadnes formā).
nu, piemēram,
1. esmu laba meitene
2. dzīvi pavadu ar cilvēkiem, nevis kaķiem
3. protu rakstīt bloga ierakstus
un, ielikt aploksnē, kas pati aizlīmējās. (tas bija forši)
un vēl es te gribēju ierakstīt, ka nekādīgi nevaru atcerēties nespriest par cilvēkiem, ja neesmu viņus iepazinusi. pa reizei gadās to aizmirst un atkal atcerēties, kad kāds no tiem cilvēkiem nonāk tavā acu priekšā un notiek saruna. jā, es runāju par Annu Ullu. un, jā, viņa šo lasa. čau, Anna!
ā, protams, es vēl gribēju pateikt, ka jūtos baigā nopietno rakstu rakstītāja te, jo uz to divu dullīšu stiligajiem un nenormāli krutajiem ierakstiem, manējie vienkārši nav tik interesanti un visu padara meitenīgu. (šeit ir lamu vārds, kurš ir garš. pēc izvēles)
un ATBALSTAM UN SEKOJAM ŠIEM JAUKAJIEM PUIKIŅIEM (spiest uz šī krāsainā) , jo viņi ir tik forši. nu, tik ļoti forši!
te es vēl vēlos izdarīt tādu lietu kā pateikt paldies visiem foršajiem meitēniem, kuri nav grūpijas, bet ir labākie MHB atbalsītāji - Agnese (vienlīdz īsā, supermīlīgāwwaktkewtngwljkneaww vārda māsa), Liene (labākais saldējuma ēšanas biedrs), Bekija (lēkā ar mani rociņās un mīl mopšus), Ramona (mans otrais ''es'' un kaķis-dvīņumāsa)
es šo blogu rakstu jau vairāk kā desmit minūtes. ceru, ka jums tas bija interesanti, jo šo es no sevis varu dabūt tādā laika posmā. peace.
p.s. turpmākajos ierakstos daudz sūdzēšos par skolas dzīvi, jo, par spīti stundu sarakstam, kuru ne par ko negribas mainīt, jo ir tik izdevīgi un forši viss, mana apņemšanās par celties laicīgi - iet uz skolu - mācīties, cik vien labi spēju - atnākt mājās - paēst - (neskatīties TV, nesēdēt pie datora) - mācīties, nevis pārlasīt šodienas vielu un sarakstīties skaipā, tvītojot, ka ''akdievs, jau tik vēls, negribu mācīties, skola sūkā, fak jee, esmu bastotāja, rīt neiešu, viss vienalga, kontroldarbi nūģiem'' - laicīgi gulēt laikam mani nobeigs.
'līdz zvaigznes kritīs no debess juma'. ( man ļoti patīk šis teiciens un likt tikai vienas pēdiņas augšā, jo tā dara Lielbritānijā)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru