p.s. Rencēni ir foršākais vietas nosaukums, kādu esmu dzirdējusi.
ir tādas reizes, kad tu aizbrauc prom un pēc tam saproti, ka, ou deeeeeeem (foršs izteiciens), tas bija viens no labākajiem mirkļiem šajā gadā.
vismaz manā galvā gads jau sāk iet uz beigām. augusts paskries nemanot, tad atri atri septembris, oktobris, novembris, kur pa vidam tumšs, pretīgs, slapjšs un auksts un tad. un taaaad. decembris!
es ļoti gaidu Ziemassvētkus. ļoti, ļoti. kaut gan man vēl nav bijis neviens gads, kad sagaidu gadu miju ar savu otro dvēseles radinieku, sirds otro pusi jeb vienkārši puiku, kas patīk, bet gaidu lielos mīlestības un labestības svētkus ar prieku sirdī.
kad esmu prom no mājām, mans kaķis nenāk ēst un visu laiku blandās pa kaimiņu platībām. ļoti ceru, ka tāpat nenotiek ar puišiem, kad viņus atstāj vienus. ahah.
jjaaa, starpcitu. jūtos kā lielākā feministe pēc mana McAplauziena mīlestībā.
ā un jā. rekur beidzot bildes no baigi forša trīsdieninieka!
nepatīkams acīm.
ļoti siltas peldes vakaros.
pa ābolītim?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru