patīk atrast vecas lietas, meklējot ko pavisam citu.

tātad šī vakara lielākais atradums - manas vecās pasakas, kuras tika pārrakstītas datorrakstā septiņu gadu vecumā. šim vakaram ļaušu jums izbaudīt klasiku, stāsts par zilonīti. Rakstīšu pēc iespējas līdzīgāk kā uz lapas rakstīts.

  
   zilonītiS

REIZ DZĪVOJA KĀDS ZILONIS, KAS BIJA IZBĒDZIS NO CIRKA. VIŅA MAMMA DZĪVOJA AĻASKĀ. ZILONĒNS ATRADA KĀDU ZĒNU, KURŠ BIJA LAIPNS UN PRASIJA: "KAPĒC TU RAUDI? JO MANA MAMMA DZĪVO AĻASKĀ, UN VAI TU MAN PALĪDZĒSI TUR NOKĻŪT?""JĀ! PROTAMS, KA PALĪDZĒŠU." UN ZĒNS IERAUDZĪJA, KA AVĪZĒ BIJA RAKSTĪTS PAR KĀDU KUĢI, KURŠ BRAUC UZ AĻASKU, UN ZĒNS TĀ AIZVEDA ZILONI UZ KUĢA, UN VIŅŠ NOKĻUVA PIE SAVAS MAMMAS.

Precīzi citēts teksts. skaisti, ne?

embrijs.