Skolā viss kā parasti - sūkā, pagaidām. Vakar kā parasti pēc skolas lija, to es nesaprotu, kāpēc vienmēr, kad izeju no skolas sāk līt, bet ne skolas, ne nakts laikā nelīst? Pēc skolas devos kopā ar dr.zoidbergu iestiprināties kaut kur, lai māga nav pilnīgi tukša, devāmies uz gc, paņēmuši savas buločkas un rimi suliņu stāvam rindā, priekšā ir krievu onkuliņš, kurš taisa lielu traci par to, ka pārdevēja viņu appisusi, vistas spārniņu vietā uz čeka izsitot vistas filejas. Atnāk smska no aņeses, ar jautājumu, kur mēs atrodoties, paziņojot, ka atrodamies gc rimi rindā, aņese kopā ar annu, pēkšņi aši uzradās. Lēnā solī devāmies uz origo pa ceļam sastopot kādu interesantu īpatni, kas bija iemidzis pie etalona automāta. Iemūžināju to. Izkāpjot no vilciena, bulduros, priekšā atkal srannais šķidrum veidīgais laikapstāklis. Devāmies uz hesburgeru, pavadot tur diezgan ilgu laiku - sēžot siltumā, augšā notika ballīte, aņeses minējums bija, ka tā ir atlaisto darbinieku ballīte - precīzi, kā vēlāk noskaidrojās. Pēc hesīša, kā jau džentlmeņi būdami, pavadījām aņesi līdz mājām, pēcāk devāmies ar dr.zoidbergu tusēt tālāk, jo man vēl bija jāgaida 4h draudzene, pulkstenis bija 21. Sēdējām stacijā, pīpējām un runājām, sen nebija tik saturīga saruna bijusi, biju patīkami iepriecināts par spīti aukstumam. Tad arī aizbrauca dr.zoidberga vilciens un paliku viens stacijā, apkārt tusēja urlas, brīvās dabas pasākumi. Nolēmu uzrakstīt smsku, izrādījās, ka viņa jau bija mājās un nemaz neaizgāja uz monstru, bet tas tā poh. Devos viņu satikt, lielais piedzīvojums varēja sākties, pusnakts kā nekā. Devāmies pastaigā pa Bulduriem, pastaigājāmies pa tirgus lāviņām vēl vis kaut kur un nolēmām, ka vajadzētu līdz bijušajai skolai aiziet un iedzert un uzpīpēt sporta laukumā, tā arī darījām. Pēc skolas apmeklējuma devāmies cauri bdv teritorijai, kad pēkšņi no sāna apsardze kaut ko saka, sākam skriet, smejamies, turpinam skriet līdz piekūstam. Pēc kāda laiciņa pēc šī palika auksti, turpinājām doties, nu jau mājup virzienā, šoreiz gar jūru, pavērās mākoņi un bija saskatāmas zvaigznes, tas bija jauki. - Daļa, kas iztrūkst, ne no manas galvas, bet šejienes - . Lavāmies pa durvīm iekšā, bet suns sāk riet no otrā stāva, pulkstenis - 4. Sunitis apklust. Ielienam zem segas, beidzot silti, aši atlūstam.
Šodien no rīta saņemu ziņu no dr.zoidberga, ka lai ejam tuset, jūtamies slimi, bet es dodos, jo man tāpat būtu jādodas. Cigarete garšoja pēc piparkūkām, nesapratu kāpēc. Esmu mājās un nu var sākties ķīmijas mācības.
Galvā neizpratne par daudzām lietām, kā tās ar mums notiek un kā viņas var būt tik foršas. Nakts pastaiga padara šo nedēļu pozitīvu no negatīvas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru