Vakar sastapām ahūno čali, viņš no sākuma ar savu extrem riteni piebrauca pie mums un pieprasīja cigu, iedevām čalis sāka ar mums runāt, no sākuma par viņu smējāmies un es viņam mozgas pisu. Iedevu aliņu, vienu, ko tikko biju iegādājis, tad saruna ievirzījās pavisam par citām tēmām, viņš mums sāka stāstīt par to, kā nokļuva cietumā, par to kādas lomkas esot bijušas no geraša, par to, ka cietumā arī apgrozās nauda un, ka tur jau sen neviens vairs nekaujās, bet gan skatās televizoru un spēlē plejstejšenu. Es biju pārsteigts un izbrīnīts, tās ir kļuvušas kā vidusmēra latvieša parastas mājas, tikai tur tev pat ēst nav jātaisa pašam un pie putras var piepist cukuru, cik gribi, klāt, ja ir. Tas čalis bija noņēmies kaut ko ar savu riteni, tāpēc ik pa laikam pārsteigts paskatījās uz savām rokām un tikai nomurmināja pisķec un gribēja sadauzīt savu riteni, tāds dusmīgs ik pa laikam pagriezās pret viņu un gribēja sist. Tad mēs no viņa atvadījāmies, teikdami, ka ejam uz ballīti pie jūras dzintaros un aizgājām, patiesībā negājām uz dzintariem bet uz otru pusi. Aizgājām pie draudzenes sākām tusēt viss normāli, bet tad pārņēma ahūnais besis par to, kur esmu nonācis un, ka neko nesaprotu. Pēc tam viss kārtībā un no rīta pamostoties pirmais, ko dzirdēju bija - tu šitajā kreklā izskaties pēc dzērāja ar tiem rugājiem. Aliņu nevienu tā arī neizdzēru, šī diena sūkāja, bet labā rīta dēļ es viņu vērtēju pozitīvi. Zaebala puvušu kartupeļu smaka, vot kas man zaebala.
embrijs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru